Nestabils tirgus atsijā uzņēmumus pēc tā, cik labi tie pārvalda risku. Ilgtspējas prakse pēdējos gados ir pārvietojusies no komunikācijas nodaļas uz finanšu un operāciju vadību, jo tā tieši skar izmaksu struktūru, finansējuma pieejamību un spēju noturēt līgumus. Zaļmaldināšana šajā sarunā neder, jo tā rada juridisku risku un neko nemaina uzņēmuma bilancē.

Zemāk četras izmaiņas, kas skar praktiski jebkuru vidēja izmēra uzņēmumu Baltijā, un tas, ko ar katru no tām var izdarīt tuvāko mēnešu laikā, nevis nākamajā stratēģijas ciklā.

Kas mainījies: kapitāla cena un aizdevēju jautājumi

Kredītkomitejās ilgtspējas dati vairs nav pielikums prezentācijas beigās, bet daļa no riska novērtējuma. Banka grib redzēt energoresursu patēriņu uz produkcijas vienību, atkarību no viena piegādātāja un to, kā uzņēmums rīkosies, ja enerģijas vai izejvielu cena atkal palielināsies. Uzņēmums, kas šos rādītājus nespēj parādīt, saņem piedāvājumu ar lielāku uzcenojumu vai nesaņem to vispār.

Ko ar to darīt. Izveido vienu lapu ar pamata rādītājiem: enerģijas patēriņš, atkritumu apjoms, atkarība no lielākajiem piegādātājiem un klientiem, plānotie ieguldījumi šo risku mazināšanai. Šo lapu atjauno reizi ceturksnī un pievieno finanšu pārskatam, nevis gatavo no jauna katru reizi, kad sākas sarunas ar aizdevēju.

Kas mainījies: piegādes ķēdes redzamība

Agrāk pietika zināt savu tiešo piegādātāju. Tagad ārvalstu klients jautā par otrā un trešā līmeņa piegādātājiem, materiāla izcelsmes valsti un to, vai kāds posms nav pakļauts sankcijām vai importa ierobežojumiem. Ķēdes pārrāvums vairs nav retums, un uzņēmumi, kas alternatīvas ir pārbaudījuši iepriekš, zaudē dienas tur, kur pārējie zaudē ceturksni.

Ko ar to darīt. Sakārto piegādātāju sarakstu pēc kritiskuma, nevis pēc pirkuma summas. Katrai kritiskajai pozīcijai atrodi vismaz vienu apstiprinātu alternatīvu citā reģionā un pārbaudi to ar nelielu testa pasūtījumu, jo neizmēģināta alternatīva krīzes brīdī ir tikai kontakts sarakstā.

Kas mainījies: komandas noturība

Pieredzējuša speciālista aiziešana izmaksā vairāk nekā atalgojuma pieaugums, ko uzņēmums nebija gatavs segt. Zaudējums sadalās starp apstādinātiem projektiem, jaunā darbinieka ievadīšanas laiku un papildu slodzi tiem, kas paliek. Uzņēmumi, kuri skaidri parāda, kā tiek pieņemti lēmumi un kāpēc darbs ir jēgpilns, vakances aizpilda ātrāk un maksā mazāku piemaksu par pieņemšanu darbā.

Ko ar to darīt. Sāc ar aiziešanas iemeslu apkopošanu vismaz gadu atpakaļ un salīdzini tos ar reālajām aizvietošanas izmaksām, ieskaitot apturētos projektus. To, kā uzņēmumi Baltijā šo praksi ievieš un par to runā publiski, ir aprakstījusi Alpha Baltic Media, un detalizēts izklāsts ir pieejams avota publikācijā.

Kas mainījies: klientu un iepirkumu prasības

Lielo klientu iepirkuma anketās parādās jautājumi par emisiju uzskaiti, darba drošību un apakšuzņēmēju pārbaudi, un atbilde ietekmē vērtējumu, nevis tikai iespaidu par uzņēmumu. Publiskajos iepirkumos vides kritēriji vairs nav izņēmums. Piegādātājs, kas atbild ar vispārīgiem apgalvojumiem, zaudē punktus tam, kurš iesniedz dokumentētus datus.

Ko ar to darīt. Savāc biežāk uzdotos iepirkuma jautājumus no pēdējā gada konkursiem un sagatavo uz tiem atbildes ar pierādījumiem: sertifikātiem, mērījumiem, iekšējās kārtības dokumentiem. Šāda mape saīsina piedāvājumu sagatavošanas laiku un pasargā no apgalvojumiem, kurus vēlāk nevar pierādīt.

Kopīgais šajās četrās izmaiņās ir vienkāršs. Ilgtspējas prakse pirmām kārtām dod uzņēmumam datus par sevi un tikai pēc tam kaut ko, ko var stāstīt tirgum. Nestabilā tirgū labāk tur nevis tas, kurš skaļāk runā par vērtībām, bet tas, kurš ātrāk zina savu vājo vietu un kuram atbilde uz bankas, klienta vai laba kandidāta jautājumu ir sagatavota jau iepriekš.